Esmu rets viesis savā blogā. Kādēļ? Nāku pie atziņas, ka parastās, apburzītās rūtiņu klades tomēr ir īstā vieta, kur atstāt savas domas un garos notikumu aprakstus. Manas dzīves burvīgākā un īstākā daļa tomēr vienmēr būs ārpus publiskās apskates un dzirdes robežām. Reizēm es pat nevaru cilvēkiem atbildēt uz jautājumiem "kas jauns?" "ar ko pēdējā laikā nodarbojies?"... Viss ir tik netverams, nepasakāms, noslēpumains. Manas vēlmes, vajadzības, nodarbes un prioritātes ir viņpus tam, kā tas ierasts un kā tam jābūt. Es tiešām dzīvoju savā Savvaļas dārzā, kur lielākoties ir tikai divi iedzīvotāji - es un mans sirdsdraugs. Esmu izkritis no pasaules mehānisma. Es nevaru īsti pieskaitīt sevi nekam un nekur. Un laikam labi, ka tā.
I'm not meant for this time. Sometimes I don't want to tell anyone anything. Sometimes I don't answer to letters just because I don't want to. I cannot really tell who I am.
2 Comments
|
Between The Lines
Archives
March 2019
|