Oktobris un novembris paiet varenā ātrumā, un skolas manā dzīvē ir vairāk nekā dzīves. Jeb skola (un tās iedzīvotāji) tagad ir mana dzīve. Pa šo melanholijas un bohēmas piesātināto laiku, es turpinu iepazīt gleznošanas un zīmēšanas fenomenu. Savādi apzināties, ka agrāk nekad neraudzījos uz saviem darbiem ar kritisku aci. Tagad nespēju sasniegt gandarījumu, bet tas ir tikai dabiski, kad jāredz tik daudz burvīgu mākslas darbu, jāsastopas ar tiem ik dienu. Gribot, negribot sāc salīdzināt sevi ar citiem un justies kā bērns, kas vēl nav iemācījies staigāt. Pa šo laiku tapuši visādi atbaidoši un mazāk atbaidoši portreti: Un pirmie portreti gleznošanā (izskatās pēc laprikonu pāra): Un tagad priekšā ļoti ļoti daudz darba...
6 Comments
|
Between The Lines
Archives
March 2019
|