Šajā sēru dienā tik daudz sveču gaismas un nedaudz saules, kas ienes debesīs augusta krāsas. Arī pie manis deg svece. Tik sen jau nebiju iededzis sveci savā dzīves telpā, lai vienkārši, lūkojoties liesmā, nedaudz padzīvotu vakardienā, no kuras tik ilgi vairījos un bēgu.
Manā novembra mierā laiku pa laikam ielaužas melanholija, skumjas un asaras. Tie ir mirkļi, kad es it kā atmostos no miega, lai nedaudz pasērotu par vakardienu un visu nemūžīgo. Mirkļi, kad sajūtos dzīvs caur sāpēm, atminoties, ka esmu vēl spējīgs just. Bet tad es atkal iemiegu, mani apņem miers un bezrūpība. Žēl, ka līdz ar nemieru un sāpēm dziest arī cīņas spars un tiekšanās. Zūd dzīves garša. Atnāk prieki, kas nesola laimi. Smiekli, kas dziest vējā kā neaizsargātas sveču liesmas. Krāsainas vīzijas apņem mani; nekas nav saldāks par sapņiem. Nepamet mani, dzīve! Parādi, ka tu vēl spēj būt saldāka par sapņiem. Liec man atkal radīt, liec mīlēt, liec cīnīties. Tikai ne miegu, tikai ne sapņus un atmiņas, kas klusi aizvelk mani klusos, tumšos stūros. Liec man nedaudz iemirdzēties šajā visaptverošajā, mierīgajā tumsā. Tumsā, kas nevis biedē, bet novājina un nogurdina. Tumsā pēc traģēdijas, kad nodzisušas visas gaismas, apklusušas skaņas un norimušas dvēseles vētras. Nedaudz iemirdzēties kā blāvākajai zvaigznei nakts debesīs... un tad būs labāk. Pat mazākais punktiņš tumsā ir cerība.
2 Comments
"I beg to serve, your wish is my law
Now close those eyes and let me love you to death Shall I prove I mean what I'm saying, begging I say the beast inside of me's gonna get ya, get ya, get... Let me love you too Let me love you to death Hey am I good enough For you?" "Man šķiet, esmu iemācījies visu par draudzību. Tā nozīmē neatlaidību, vienotību, cīņu vienam par otru. Neaizej, neesi nevērīgs, neesi pārāk aizņemts vai noguris un neiedomājies, ka draugs ir kaut kas pašsaprotams un par velti.
Draugi ir daļa no tās līmes, kas satur dzīvi un ticību kopā. Ļoti spēcīga manta." ― Jon Katz Īsti draugi laikam jau nav tie, kas tiek satikti dienu no dienas. Īsti draugi ir tie, kas atrod laiku būt līdzās īstajos brīžos. Brīžos, kad netiek saukti, bet ir nepieciešami. Brīžos, kad tiek saukti, jo ir nepieciešami. Draugi, kas ir līdzās ne tikai priekos un izklaidēs, bet arī sāpēs un bezcerībā. Vai Jums ir tādi draugi? Vai Jūs pats esat tāds draugs? Novērtējiet draudzību! To īpašo un laika gaitā nevīstošo mīlestību, ko spēj dāvāt tikai īsts draugs. Reti kas ir svarīgāks par to. Un patiesi saprast to var tikai zaudējot draugu. |
Between The Lines
Archives
March 2019
|