Es atceros, ka Porto parkā bija tās šūpoles, kur varēja ieritināties kā klēpī un šūpoties. Atceros, kā mēs ielauzāmies parkā naktī un spēlējām domino uz milzīga akmens. Reizēm vesela varavīksne izkūst un kopā ar lietu sasniedz mūs; un ja reiz tās lāses trāpīja uz tevis, tad tās nekad neizžūs un paliks atmiņā.
Šī ziema ir viena no skaistākajām, kuras es esmu redzējusi un spēju atcerēties. Jo baltāka tu esi, jo melnāks un netīrāks izskatos es. Jo biezāks tavs ledus, jo vairāk man gribas piekļaut savu mēli tev...
3 Comments
Rītausma
1/5/2011 03:14:46 pm
Es nevaru būt balts bez Tevis. Tu man to māci. Ja Tu to vairs nevēlies un tādēļ jūties slikti, pārstāj to, jo mans mērķis nekad nav bijis pārspēt Tevi, bet gan veidot skaistu harmoniju starp mums. Es necenšos Tevi pārspēt, jo tas nav iespējams. Pārāk dievišķīga ir Tava personība. Es tikai mācos. Zini, es gribētu iemācīties burties. Bet ne jau ar kārtīm vai ko tādu. Es gribētu radīt sniegpārslu savās rokās, kuru Tu varētu ielikt mutē, un viņa garšotu pēc mellenēm. Tas būtu tik jauki, ja es spētu uzburt ievas ziemas vidū.
Reply
Rītausma
1/5/2011 03:17:44 pm
Starpcitu, burvīgs ievads. Es ciemošos Savvaļas dārzā, ja Tev nav nekas pretī.
Reply
Sinmaster
1/5/2011 05:07:01 pm
Pateicos, ievadā ir gabaliņš no manas pasakas "Piecas otas", kas laikam tā arī netiks pabeigta.
Reply
Leave a Reply. |
Between The Lines
Archives
March 2019
|