Šis ir kāds diezgan neparasts un man īpaši tuvs darbs (ja to varētu tā saukt), sarakstīts rudens nomācoši melanholiskajā gadalaikā. Es nepievienošu skaidrojumus. Lai tas paliek tik smalks un nepaskaidrots, kā vēstules no kāda nepazīstama, migrēnas mocīta vīrieša dzīves. Vēstules, kuras jūs varbūt esat nejauši atraduši un izlasījuši. Lai tās paliek tik īstas, cik īstas tās tapa. Stāsti, kas pieminēti šajās vēstulēs, pastāv arī patiesībā (vēlāk es pievienošu savu miniatūru "Atslēgas caurums"). Stāstu Klusums sarakstījis mans sirdsdraugs. Beigas es tā arī atstāšu noslēpumā, ļaujot katram lasītājam iedomāties šī cilvēka likteni.
Viņa gāja aizvērtām acīm 25. oktobris A., Tavā vārdā ir nosaukts augstākais ūdenskritums pasaulē. Tikpat neaprakstāma ir arī mana sajūsma. Lai cik bezatbildīgi es būtu rīkojies, es nespēju nepasmaidīt par mūsu vakaru un nakti (jā, arī tā varētu teikt. Daļu nakts mēs pavadījām kopā). Kad es atvēru durvis uz mirušo zemi, tu uzreiz piekriti nākt man līdzi. Tavs bezbailīgums lika man tevi vest arvien tālāk un dziļāk, līdz mēs izgājām no ierastā laika un telpas, nokļūstot bezvējā. Tur tu man sacīji: "Tu nekad nenovecosi." Un tur es tev varēju atļauties ticēt. Un tur tu varēji ticēt, ka tev nekad nebūs jādodas mājās. Es priecājos, ka tavi vecāki tev nepiesprieda kaut ko šausmīgu. Piemēram, karāties pie sienas gleznas vietā vai gulēt drēbju atvilktnē. To es viņiem nepiedotu. Tu vari apciemot savu brāli, kad vēlies, un es varu nākt ar tevi. Ja tev šķiet, ka manī ir daļa no Mihaela... tā arī tas var būt. Es nezinu, kas es biju, pirms satiku tevi. "Teo kāpa viņai līdzi, un pašā augšā, tik tiešām, viņš saprata, kur slēpjas pasaules acis. Spožāk par lāpām tās dega debesu kupolā, līdz izdzisa, padarot pasauli aklu - dienas gaismas pielietu. Nakts redzēja mani, tā sajuta mani, bet dienā es esmu viens. Vientuļš." Tu esi skaista. Šajā pēc-LSD naktī es nespētu izteikt vārdos, ko es sajutu un ko es par tevi domāju. Varbūt, lai cik rūgti tas būtu, es tā arī nespēšu to izteikt vārdos. Tu esi manī, bet es nespēju tevi izpaust. Draņķīgs rakstnieks. Vai varbūt tas ir liels pārbaudījums? Mēs abi esam Katrīna pirms viņas lēciena. Tavs Nātans.
5 Comments
|
My Nightbirds
My poetry, stories and fairy-tales (mostly in Latvian) |