Šajā sēru dienā tik daudz sveču gaismas un nedaudz saules, kas ienes debesīs augusta krāsas. Arī pie manis deg svece. Tik sen jau nebiju iededzis sveci savā dzīves telpā, lai vienkārši, lūkojoties liesmā, nedaudz padzīvotu vakardienā, no kuras tik ilgi vairījos un bēgu.
Manā novembra mierā laiku pa laikam ielaužas melanholija, skumjas un asaras. Tie ir mirkļi, kad es it kā atmostos no miega, lai nedaudz pasērotu par vakardienu un visu nemūžīgo. Mirkļi, kad sajūtos dzīvs caur sāpēm, atminoties, ka esmu vēl spējīgs just. Bet tad es atkal iemiegu, mani apņem miers un bezrūpība. Žēl, ka līdz ar nemieru un sāpēm dziest arī cīņas spars un tiekšanās. Zūd dzīves garša. Atnāk prieki, kas nesola laimi. Smiekli, kas dziest vējā kā neaizsargātas sveču liesmas. Krāsainas vīzijas apņem mani; nekas nav saldāks par sapņiem. Nepamet mani, dzīve! Parādi, ka tu vēl spēj būt saldāka par sapņiem. Liec man atkal radīt, liec mīlēt, liec cīnīties. Tikai ne miegu, tikai ne sapņus un atmiņas, kas klusi aizvelk mani klusos, tumšos stūros. Liec man nedaudz iemirdzēties šajā visaptverošajā, mierīgajā tumsā. Tumsā, kas nevis biedē, bet novājina un nogurdina. Tumsā pēc traģēdijas, kad nodzisušas visas gaismas, apklusušas skaņas un norimušas dvēseles vētras. Nedaudz iemirdzēties kā blāvākajai zvaigznei nakts debesīs... un tad būs labāk. Pat mazākais punktiņš tumsā ir cerība.
2 Comments
****
11/25/2013 03:27:57 pm
Es apbrīnoju Tavu dzīves sparu. Tu esi visstiprākais cilvēks, kuru esmu jelkad saticis. Kaut es tā spētu.
Reply
Sinmaster
11/26/2013 02:40:05 am
Lai kļūtu stiprs, sākumā jāiziet cauri vājumam. Tāpat kā, lai celtos, sākumā jānokrīt. Tu spēj būt stiprs. Mēs visi spējam. Tikai ne visiem dzīvē lemts tikt salauztiem, lai šo spēku sevī atklātu. Savā ziņā viņiem ir paveicies.
Reply
Leave a Reply. |
Between The Lines
Archives
March 2019
|