The neck, and then the chain The head is hung in shame The neck, and then the chain The head is hung in shame I thought that you had grown That you'd carry on But now that I am gone What else's been withdrawn You used to be like my twin And all its been Was it all for nothing Are you strong when you're with him The one who's placed you above us all I think of love I let it pass It feels like fire But it won't last What is this coming to
0 Comments
Atceros saulainu vasaras dienu tālu tālu prom, kur viņas ādu apdzīvoja spāres, uzsūcot maigo starojumu kā dzīvības eliksīru. Nevajadzēja nekādas ērtības. Tikai sauli, divvientulību, tumsas iestāšanos, ugunskura mistisko gaismu, kuras staros slāpa sirseņi un naktstauriņi. Pēc vecuma smaržojošās sienas, kuru dziļumos mūs apņēma pirmatnējas bailes un mūsu pašu radīto pasauļu trauksmainība. Neskaitāmos mirkļos ietīta paradīze. Tik vienkārša, neko daudz neprasoša, dabiska un nemākslota. Lūk, tāds mirklis, kas liek man pasmaidīt caur asarām, jo es zinu, kas ir laime, mīlestība, harmonija. Es zinu, kas ir piedošana, draudzība un noslēpums. Es zinu, kur palikusi mana sirds, un tur viņa vienmēr būs. Tur kā nevīstoša puķe viņa vienmēr ziedēs, ietīta mūžības apskāvienā. -- Es mīlu tevi, bet baidos tevi zaudēt.
-- Tā nav mīlestība, bet egoisms. Tu baidies mani zaudēt, kā cilvēks baidās zaudēt dārgu mantu. Tā tu nekad nespēsi priecāties par otra laimi. -- Kā priecāties par otra laimi? -- Vajag neko negribēt sev. -- Tu neko sev negribi? -- Es jau tev reiz teicu. Kad ilgi lūkojies savos dziļumos, saproti, ka tur nekā nav. Kā var kaut ko vēlēties šim "nekam"? -- Ja tevī nekā nav, tad citos jo sevišķi! -- Ja aizdomājas, nekur nav nekā patiesa. Ir tikai izvēle, ar kuru tu aizpildi tukšumu. Un kad tu priecājies par otra laimi, tu aizpildi tukšumu ar mīlestību. Viktors Peļevins |
Between The Lines
Archives
March 2019
|