Kopā ar pirmo pavasara sauli ierodas arī vēlme pēc pārmaiņām, pēc kaut kā vairāk, pēc jauniem iespaidiem un neparastām izdarībām... it kā tikai ar pavasari sāktos jaunais gads. Arī cilvēku sirdis mēdz gulēt ziemas miegu. Un manējā jau bija aizsnaudusies uz februāra pusi. Gaidas pēc pavasara jau kļuvušas histēriskas. Lai gan man ārkārtīgi patīk sniegs. Lēni pilot, viņš kūst, pamazām saprazdams, ka pienācis laiks atvadīties, pārvākties. Ļoti nepieklājīgs viesis ir šī ziema. Šodien redzēju četrus gulbjus lidojam pār aizsalušu ezeru, plivinot spārnus tik spēcīgi un radot čīkstošu eņģu skaņas, un neviļus liekot domāt, ka šie gulbji ir mehāniski. Un debesis bija zilas un spožas, un saule spīdēja sildoši un dziedāja šūpuļdziesmu. Un es iekšēji dziedāju līdzi. Dziesmu, kuras nosaukums varētu būt "Beidzot!" Un sniegs mirdzēja kristāliski, nespēdams pretoties saulei. Un padevīgi gurkstēja zem maniem zābakiem. Tik daudz kas nemainās tomēr. Cilvēki negrib mainīties, pasaule arī kopumā šķiet nemainīga. Izvēlēšanās būt iestigušam ir tik individuāla un no ārpuses TIK neietekmējama. Un tas reizēm pavisam nomāc manu dzīvesprieku. Bet šodien es priecājos par gadalaiku maiņu un to, kas pats sevī esmu spējīgs mainīties, kļūt labāks, kļūt nevienaldzīgāks, izglītotāks, varbūt pat laimīgāks, ja ļoti pacenšas. Man ik dienu ir dota iespēja augt, paņemt no šīs dienas vairāk, nekā mēs pieticīgie vienmēr paņemam. Katra diena ir ārkārtīgi skaista un bagāta ar iespējām, bet mūsu lāsts ir aizvērtas acis. Aizvērtas maņas. Aizvērtas sirdis. Slinkums. Un ar puspavērtām acīm mēs attopamies, ka mums sāp iestigšana, mums sāp atkārtošanās. Mēs negribam vairs aizvērties un gulēt, mēs gribam plaši atvērties un būt spārnotas būtnes. Vērot no augšas un skaļi smieties atklāsmes priekā. Build a wall between your soul and reality
1 Comment
Rītausma
4/4/2013 02:14:45 am
Lai pietiek spēka un iedvesmas iekāpt saulē un izcīnīt sev ilgi kāroto. :*
Reply
Leave a Reply. |
Between The Lines
Archives
March 2019
|