Es vienmēr jebkurā laikā varu nākt pie viņas ciemos.
Rudens un ziemas vakaros viņa vienmēr man iedod uz radiatora uzsildītas vilnas zeķes, pacienā ar karstu tēju un siltu ēdienu. Kad es slimoju, viņa man nopērk augļus un gardumus, pat mellenes; iekurina manu istabu, sēž ar mani gultā, gatavo neskaitāmas tējas un lasa man grāmatu. Tas liek man savā ziņā pat gribēt saslimt. Mani pāridarītāji ir viņas mūžīgie ienaidnieki pat tad, ja es viņiem piedodu. Es nevaru ieslīgt normālā depresijā, jo viņa neliekas mierā, kamēr visas skumjas nav izrunātas. Viņa katru dienu man saka, lai es esmu uzmanīgs. Viņai patiešām rūp tas, kas ar mani notiek. Ja es vēlos spontāni kaut kur doties, viņa vienmēr piebiedrosies. Viņa man vienmēr iedod roku, kad ejam pāri ceļam. Viņai neskauž mani prieki un viņu nesajūsmina manas bēdas. Brīžos, kad es kaut ko radu, saceru un izveidoju, pat ja tas ir kāds mazs muļķīgs un neizdevies dzejolis, viņā vienmēr ir neviltota interese un izpratne par manu "daiļradi". Viņas cieņa pret mani ir neizmērojama. Mans tēls mēdz pavīdēt viņas dziesmās, zīmējumos un rakstu darbos. Ja es vēlos vienatni, viņa aizejot atstāj man savu sargeņģeli. Viņa piedalās manā dzīvē tik ļoti, ka es reti kad atceros, kas ir īsta vientulība. Viņa neaiziet projām, ja esmu dusmīgs vai pārāk dīvains. Ar viņu ir ko atcerēties un ir par ko pasmieties. Ar viņu drīkst klusēt. Ar viņu es varu būt es. Viņa aizietu, ja es aizietu. No dzīves. ... ...
3 Comments
Sister
10/12/2011 03:22:46 am
Paldies par tik skaistu ierakstu. Un vēl es vēlējos pateikties par to, ka Tu mani iemācīji būt tādai, kādu Tu mani te apraksti. Par to, ka esi tiešs un joprojām mēdz saskatīt sev tuvu tēlu, pat ja tas ir uz laiku kaut kur pazudis.
Reply
van der Traveler
10/12/2011 11:47:30 pm
taads dziļš apraksts
Reply
arii
10/12/2011 11:48:57 pm
jaunais noformeejums ir maģisks,
Reply
Leave a Reply. |
Between The Lines
Archives
March 2019
|