Oktobris un novembris paiet varenā ātrumā, un skolas manā dzīvē ir vairāk nekā dzīves. Jeb skola (un tās iedzīvotāji) tagad ir mana dzīve. Pa šo melanholijas un bohēmas piesātināto laiku, es turpinu iepazīt gleznošanas un zīmēšanas fenomenu. Savādi apzināties, ka agrāk nekad neraudzījos uz saviem darbiem ar kritisku aci. Tagad nespēju sasniegt gandarījumu, bet tas ir tikai dabiski, kad jāredz tik daudz burvīgu mākslas darbu, jāsastopas ar tiem ik dienu. Gribot, negribot sāc salīdzināt sevi ar citiem un justies kā bērns, kas vēl nav iemācījies staigāt. Pa šo laiku tapuši visādi atbaidoši un mazāk atbaidoši portreti: Un pirmie portreti gleznošanā (izskatās pēc laprikonu pāra): Un tagad priekšā ļoti ļoti daudz darba...
6 Comments
kraasas un otas
11/23/2012 08:32:29 pm
pirmie darbi----taa nekas
Reply
Sinmaster
11/23/2012 09:39:40 pm
Klusās dabas nu noteikti nav mans. Bet šis posms jāiziet mācību ceļā tik un tā...
Reply
Rītausma
11/24/2012 10:17:20 pm
Man patīk visi Tavu darbi :)
Reply
kraasotaajs
11/28/2012 09:37:22 pm
..savaa laikaa aizgaaju no maakslas skolas-neiztureeju tik
Reply
Sinmaster
11/29/2012 03:30:18 am
protams, ka izturēšu. jo to vēlos.
Reply
paldies par piebildi
11/29/2012 11:23:21 pm
tad-jaa.tad-ir veerts...
Reply
Leave a Reply. |
Between The Lines
Archives
March 2019
|