Biezas kā līme.
Pielīmē mani pie grīdas, kur arī palieku guļot. Nezinot, vai gribas celties, vai tāpat ir labi. Šeit es esmu bez vecuma un dzimuma. Bez vēlmēm, vajadzībām un problēmām. Uz grīdas es esmu par zemu, lai ieelpotu dabas likumus. Par zemu, lai dzirdētu, ko augšā runā. Vai varbūt klusē. Uz grīdas es klausos sirdspukstos. Un tikai tiem ir nozīme un jēga. Tikai tie ir īsti, dabiski un pareizi.
2 Comments
kaads
8/3/2011 05:19:31 pm
skumjas ir vajadziigas
Reply
Rītausma
8/3/2011 05:26:29 pm
Skumjas pašas par sevi ir vientuļas, tāpēc tās cenšas uzkavēties pie kāda.
Reply
Leave a Reply. |
Between The Lines
Archives
March 2019
|