Pēdējā laikā es daudz darbojos ap savu diplomdarbu un, varētu sacīt, dzīvoju Doriana Greja pasaulē. Tulkoju, analizēju tulkojumus, iedvesmojos, pārgurstu... Un te ir man tuvs fragments no Oskara Vailda meistardarba: „Nē, jūs tagad to nejūtat. Kādā dienā, kad būsiet vecs, grumbains un neglīts, kad domāšana iegravēs jūsu pierē savas aprises un kaisle iespiedīs savas pretīgās ugunis jūsu lūpās, jūs to sajutīsiet, vēl kā sajutīsiet. Tagad, lai kur jūs ietu, jūs apbursiet pasauli. Vai tas vienmēr tā būs? Jums ir apbrīnojami skaista seja, Dorian. Nerauciet pieri! Tā patiešām ir! Un skaistums ir talants – pat vairāk kā talants, jo tam nevajag izskaidrojumu. Tā ir viena no dzīves patiesībām, kā saulesgaisma vai pavasara laiks, vai sudrabainā gliemežvāka, ko mēs saucam par mēnesi, atspulgs tumšos ūdeņos. To nevar apšaubīt. Tam piemīt dievišķīga augstākā vara. Tie, kam pieder skaistums, ir prinči. Jūs smaidāt? Ak, kad būsiet to zaudējis, jūs vairs nesmaidīsiet... Cilvēki mēdz teikt, ka skaistums ir virspusējs. Varbūt tā ir. Bet tas nav tik virspusējs kā doma. Man skaistums šķiet diženākais no visiem brīnumiem. Tikai sekli cilvēki nevērtē pēc ārējā veidola. Patiesais noslēpums ir pasaules redzamajā nevis neredzamajā daļā... Patiesi, Dorian Grej, dievi pret jums ir bijuši labvēlīgi. Bet, ko dievi dāvā, to drīz vien arī atņem. Jums pieder tikai daži gadi, lai baudītu dzīvi visā tās krāšņumā. Kad jūsu jaunība aizies, skaistums tai sekos, un jūs atskārtīsiet, ka priekšā vairs nav uzvaru. Jūs būsiet spiests gremdēties atmiņās par tām nedaudzajām pagātnes uzvarām, kas liksies vēl rūgtākas par sakāvēm. Ar katru mēnesi, jaunībai bālot, jūs tuvojaties kaut kam šausmīgam. Laiks jūs apskauž un cenšas apkarot jūsu lilijas un rozes. Jūsu vaigi iekritīs, āda nodzeltēs, acis apmiglosies. Jūsu ciešanas būs neizmērojamas... Ak, izbaudiet jaunību, kamēr tā jums pieder! Neizšķiediet jaunības zeltu, klausoties garlaicīgajā, cenšoties labot bezcerīgas kļūdas vai veltot laiku bezjēdzīgajam, parastajam un vulgārajam. Tie ir salkani mērķi, jaunības melīgie ideāli. Dzīvojiet! Dzīvojiet to dzīvi, kas mīt jūsu būtībā! Neļaujiet nekam iet zudumā! Vienmēr meklējiet jaunas izjūtas un nebīstieties ne no kā... Mūsu laikmetam nepieciešams jauns hedonisms. Jūs varat kļūt tā redzamais simbols. Ar jūsu personību jūs varat sasnieg visu, ko kārojat. Pasaule jums tiek dāvāta uz noteiktu laiku... Kad es jūs satiku, es ievēroju, ka jūs neapzināties, kas patiesi esat un kas jūs varētu būt. Jūsu personība apbūra mani, un es jutu, ka man ar jums jārunā. Es aizdomājos, cik traģiski būtu, ja jūs izšķiestu savu laiku, jo jaunība ilgst tikai mirkli. Visas šīs puķes vītīs, bet tās ziedēs atkal. Nākamajā jūnijā zeltlijas ziedi būs tikpat dzelteni kā šodien. Pēc mēneša mežvītenis raisīs purpurkrāsas zvaigznes, un arī pēc gada tā naksnīgi zaļās lapas turēs šos pašus ziedus. Bet mēs nekad neatgriezīsimies jaunībā. Dzīvesprieka trīsas, kas virmo divdesmitgadīgā jaunietī, ar laiku kļūst gausākas. Locekļi sāk neklausīt, saprāts kļūst truls. Mēs pārtopam derdzīgās marionetēs; mūs vajā atmiņas par baudām, no kurām baidījāmies, un izmeklētiem kārdinājumiem, kuriem neuzdrīkstējāmies atdoties. Jaunība, ak, jaunība! Pasaulē nav nekā cita – tikai jaunība!”
2 Comments
Rītausma
4/12/2011 05:14:49 am
Negribu būt veca...Es joprojām ceru, ka Arets kaut ko ir izgudrojis...
Reply
ziiids
4/17/2011 02:29:43 am
ļoti talantiigs un drosmiigs autors
Reply
Leave a Reply. |
Between The Lines
Archives
March 2019
|